"Lai nestu pasaulē mieru, esmu pavadījis savu dzīvi, dodoties uz visnecilākajām un nošķirtākajām pasaules vietām. Es tikos ar mātēm Āfrikā, kuras varēja vien bezpalīdzīgi noskatīties kā viņu bērni mirst no bada, un es tikos ar tēviem Dienvidamerikā, kuri dzīvoja pie upes, kas pilna ar zivīm, bet nespēja ar zvejošanu apgādāt savas ģimenes.
Sākumā viss, ko es darīju, bija vienkārši dalījos ar savu ēdienu, bet viņi man pretī dāvāja savu mīlestību. Apreibināts ar mīlestības spēku, es devos tālāk sēt sēklas un apkopt mežus, kuru koki tika izmantoti, lai būvētu skolas. Mēs kopā makšķerējām, lai pabarotu izsalkušos bērnus. Par spīti tam, ka man nežēlīgi koda odi, kamēr es makšķerēju visu cauru nakti, es biju laimīgs Pat tad, kad es grimu dubļos līdz ceļgaliem, es biju laimīgs, jo varēju redzēt, ka izmisuma ēnas pazūd no manu kaimiņu sejām.
Es nevēlējos neko citu kā tikai mīlestību, un es atdevu sevi pilnībā, pūloties dalīties mīlestībā ar saviem nabadzīgajiem kaimiņiem. Brīžiem mīlestības ceļš bija tik grūts, ka mani ceļgali sāka grīļoties, bet pat tad es jutos laimīgs savā sirdī, veltot sevi cilvēces mīlēšanai.
Pat tagad, es esmu pilns ar mīlestību, kuru vēl neesmu spējis atdot. Ar lūgšanu, lai šī mīlestība kļūtu par miera upi, kas samērcē sausuma izkaltēto zemi un aizplūst uz visām pasaules malām, es šo grāmatu nododu pasaulei. Pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku ir centušies uzzināt par mani vairāk. To zinātkāro labā esmu atskatījies uz savu dzīvi un šajā grāmatā pierakstījis savas atklātās atmiņas."
No grāmatas priekšvārda
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru